šodien photosession .

šovakar debesis bija gluži vai tik pat skaistas kā šajā bildē , ja ne pat skaistākas , jo varēja novērot pilnmēnesi , kuru uz koši zilo debesu fona ieskauj rozā mākoņi . 
lai gan jūnijs jau ir sācies , kas liecina , ka vasarai vajadzētu būt klāt , tā it nemaz neliekas . atceros kā pagājušajā vasarā , tieši ap šo laiku svinējām Sintijas jubileju , mugurā bija kleitiņas un jau peldējāmies upē . pagaidām gan vasara mūs nelutina ar siltu laiku , jo nesen kā esmu mājās no vakara izbrauciena un , lai gan mugurā bija mans siltais outfit’s - trenniņbikses un kožas jaka , es tik un tā esmu pārsalusi . 
vēl viens iemesls kāpēc neliekas , ka ir vasara ir tas , ka man tik un tā , vēl joprojām , ir jāapmeklē skola , taču drīz jau viss - pēc nedēļas izlaidums . vēl tikai jānokārto divi eksāmeni un tad arī mana pelnītā (vai ne tik pelnītā ) atpūta var sākties . 

kamēr bitīte pin vainadziņus , mēs ar Gusi iepozējam . 

jau kādu laiku esmu mājās , ilgi gaidītajā gultā , taču nogurums un rīta puse , kad salām pieturā un gribējām gulēt , bija to vērts . lieliski pavadīts vakars ar meitenēm rokkafejnīcā . 

šodien ar meitenēm izgājām mazā pastaigā un baudījām saules starus uz jumta . viss jauki . ir jūtams , ka pavasaris jau tuvojās . 

kā arī izkalām nākotnes plānus : garāžā izveidosim ballīšu vietu un brauksim uz Spāniju , ar gala pieturu Sibīrijā .

ar Rihardu mazliet iepozējām un paākstījāmies .

viens no vakariem ar klasesbiedriem divūpēs . vasara .

everything you’re running away from is in your head .

man patīk sēdēt gultā ar tējas krūzi rokā un vērot , kā aiz loga lēnām snieg sniegs , patīk šad un tad paārdīties pa sniegu , patīk brīnišķīgie skati , kurus dāvā ziema , taču šis gadalaiks noteikti nav domāts priekš manis , viss vairāk par visu es šobrīd vēlētos vasaru , lai gan gluži pietiktu arī ar pavasari , kad zāle sāk zaļot , putni čivināt , cilvēki sāk staigāt plānākās drēbēs un visiem labs prāts . 

lai gan var teikt , ka ziema nesen ir tikai sākusies , grādi ar vien vairāk pazeminās , un nav ne jausmas cik ilgi viņa ieilgs , taču šobrīd uz mazu brīdi es jau sajutos kaut soli tuvāk pavasarim .

šorīt stundas sākās mazliet vēlāk nekā ierasts . parasti modinātāja zvanu atlieku vairākas reizes un tikai tad ar mokām kāpju ārā no gultas , taču šorīt pamodos uzreiz pēc pirmā modinātāja signāla . atvēru aizkarus , un man pavērās gaiši zilas debesis un saule ,un pa brīdim kaut kur iečivinājās kāds putns , taču visu prieku izbojāja ar sniegu apsnigušie lauki aiz mana loga . noliku atpakaļ galvu uz spilvenu ar skatu pret debesīm un mazliet pafantazēju cik jauki būtu neko daudz nedomājot un uzvelkot kādu pavisam plānu apģērba gabalu , iziet ārā pie durvīm un izdzert rīta kafiju , kā bieži vien tika darīts nesteidzīgajos un bezrūpīgajos pavasara rītos .

bet viss nav tā kā manās šī rīta fantāzijas un gribot vai negribot ir jāpacieš šie -20 grādi .

ir pagājušas tikai divas nedēļas šajā mācību semestrī , bet jau ir pirmās sliktās atzīmes , pirmās bastotās stundas un lielais apnikums . ir nepieciešama lielā atpūta . un lai kā es gribēju saņemties šajā semestrī , pagaidām tas ir bez lieliem rezultātiem .

gribu atpakaļ tās bezrūpīgās dienas un naktis , ballītes , piedzīvojumus .